Arhitekta Kaspara Bramaņa projektētā elegantā privātmāja Daugmalē
Delikāti un uzmanīgi ievietota apgrūtinājumiem bagātajā zemes gabalā, nesen pēc Kaspara Bramaņa projekta tapusī privātmāja Daugavas krastā var kalpot par labas prakses paraugu racionālam un estētiskam plānojumam un kvalitatīvu materiālu pārdomātam pielietojumam. Kompakta, bet tai pat laikā pietiekami plaša un komfortabla, dienas gaismas pielieta, ar unikālu skatu uz Daugavu, ēka ir ērta tās lietotājiem. Privātmājas apjoms lieliski ieguļ reljefā un apkārtējā ainavā, kļūdams par tās papildinājumu, nevis svešķermeni. Privātmājas siluetā īpaši ievērības cienīgs ir proporcijām samērīgais fasādes risinājums, kurā mijas energoefektīvas stiklotās plaknes ar tumša toņa augstvērtīgo kompozītmateriālu Trespa, iezīmējot ēkas arhitektonisko dinamiku. Projekta autors Kaspars Bramanis atzīmē pasūtītāja nopelnus kvalitatīva rezultāta iegūšanā – pasūtītājs ēkas tapšanā piedalījās ar izpratni un pozitīvu attieksmi, būvniecības laikā problēmas risinot ar pacietību un iedziļināšanos un orientējoties uz maksimāli labāko rezultātu.
no SIA OPENSPACE architects arhīva
Ar ko sākās projekta izstrāde? Kādiem faktoriem tika pievērsta lielāka uzmanība?7
Kaspars Bramanis: Projekta izstrādes sākumā sarežģīta situācija bija ar gruntsgabala novietojumu, kurā plaša aizsargjosla paredzēta Mažeiķu tranzīta gāzes vadam, ēkas novietnei atstājot labi ja piecus procentus no 1 ha plašā zemes gabala. Meklējām organiski labāko risinājumu ēkas arhitektoniskajām kvalitātēm un novietojumam, kas ļautu tās iemītniekiem baudīt telpās dienas gaismu augu dienu un skatu uz Daugavu no jebkuras dzīvojamās telpas.
Ēkas būvapjoms apzināti tika iegriezts leņķī attiecībā pret zemes gabala perimetru,
lai pavērtos iespēja dzīvojamās telpas ar stūra logiem izkārtot ar skatu uz piebraucamo ceļu un pagalmu, lai būtu iespējams pārskatīt teritoriju un, piemēram, jau laicīgi doties pretim ciemiņiem.
no SIA OPENSPACE architects arhīva
Vai šai privātmājai ir raksturīgas kādas modernās un “zaļās” būvniecības tendences?
Kādus materiālus izmantojāt?
Kaspars Bramanis: Mēs apzināti plānojām māju energoefektīvu, lai īpašniekam būtu saudzīgi komunālie rēķini tās ekspluatācijas laikā. Ēka nav projektēta kā pasīvā māja, bet ar gandrīz nulles enerģijas patēriņu. Esam izmantojuši energoefektīvas stiklotās fasāžu sistēmas, kurām ir gan caurredzamās plaknes, gan necaurspīdīgās plaknes, pārdomātus mezglu risinājumus, lai neveidotos termotilti, siltinājuma slānis ir biezāks, nekā to pieprasa Latvijas būvnormatīvi. Fasādes daļā mijas fasāžu sistēmas un izturīgās kompozītmateriāla Trespa apdares plātnes, stiprinātas pie keramzītbetona sienas ar metāla profiliem un veidojot vēdināmo fasādi.
Trespa plātnes ir elegantas, estētiskas, tehnoloģiski pārdomātas, katru gadu ražotājs piedāvā inovatīvus dekoratīvos risinājumus saderīgus ar modernās arhitektūras koncepcijām.
Materiāla labā īpašība ir izturība, sākotnējo vizuālo izskatu saglabājot daudzu gadu garumā bez īpašas kopšanas. Pasūtītājs noticēja materiāla kvalitātei un atzina to par labu esam fasāžu apdarē. Stiprināšanas mezglu risinājumus izvēlējāmies kopīgi ar būvnieku darbu gaitā. Atsevišķās vietās fasādē, kā arī pārkares horizontālajās daļās izmantota dēļu apdare.
Cik svarīgi ir ienest ēkā dienas gaismu?
Kaspars Bramanis: Maksimāla dienas gaismas iepludināšana visās telpās bija viens no galvenajiem uzstādījumiem. Arī tas pieder pie mūsdienu būvniecības tendencēm. Šajā gadījumā to palīdzēja atrisināt prasme saskatīt iespējas, organiski izvēloties pasaulē zināmu koncepciju risinājumus. Saulei, kas diemžēl mūsu klimatā ir tik, cik ir, privātmājā pēc iespējas jāseko cilvēka dienas gaitām. Telpu plānojums apzināti veidots tā, lai cilvēka ikdienas gaitas kopš pamošanās brīža sekotu līdzi saules ritējumam. Piemēram, garderobe un vannas istabas telpa pie guļamistabas ir apzināti pakārtotas saules ceļam, lai cilvēks jau no rīta iegūtu maksimāli daudz dienas gaismas un saules enerģijas. Intuitīvi pieturējos pie šīs dienasgaismas apgūšanas loģikas, pēc tam konstatējot, ka pasaulē tam šobrīd pievērš ļoti lielu nozīmi, balstoties uz daudziem pētījumiem un faktiem.
Dienas gaismas nozīme nav pārvērtējama. Līdz pagājušā gadsimta 60. gadiem cilvēki daudz laika pavadīja ārā, mājās ierodoties tad, kad ir jāguļ. Tāpēc ēkas varēja būvēt ar pavisam nelieliem logiem. Pēdējā simtgadē strauji pieaugot ekonomiskajai globalizācijai, kas ietvēra arī industriālās revolūcijas, pilsētu cilvēki gandrīz 90% laika pavada iekštelpās – vai nu darbā vai mājās. Daudzos rūpīgos pētījumos ir apliecinājies, ka cilvēku veselība ir atkarīga no ikdienā saņemtā dienas gaismas daudzuma – jo vairāk tiek saņemta dienasgaisma, jo stiprāka ir veselība. Jāatzīmē gan, ka tikpat nepieciešama ir tumsa un klusums naktsmiera laikā. Arhitektu uzdevums ir ņemt vērā šos faktus un piedāvāt tāda plānojuma dzīvojamās un biroju ēkas, kurās būtu pietiekams dienas gaismas daudzums. Esmu patiesi gandarīts, jo esmu saskatījis un novērtējis dienasgaismas nozīmi. Projektēšanā būtiski ir ievērot loģiku, tad topošās ēkas risinājumi paši nostājas pareizā kārtībā.
Kādi ir ēkas konstruktīvie risinājumi?
Kaspars Bramanis: Pirms ēkas projekta izstrādes 2014.gadā veicām teritorijas 3D modelēšanu, precīzi modelējot apkārtnes reljefu un ēkas apjomu. Kad ēka tika uzbūvēta, konstatējām, ka realitātē visi 3D modelī meklētie labākie skata punkti no ēkas telpām sakrita ar realitāti. Privātmājai ir divi stāvi, apjoms ir nedaudz iegriezts, lai no visām dzīvojamām telpām pavērtos skats uz Daugavu un piebraucamo ceļu. Ēkai ir lielas pārkares, kas domātas saules ietekmes mazināšanai telpās vasaras laikā. Pārkares balsta vairākas eksponētas kolonnas, daļēji apjomam piešķirot zināmu ritmiku.
Ēkas karkasa būvniecībā esam izmantojuši monolītās betonēšanas tehnoloģiju, to pielietojot lentveida pamatu, kolonnu un pārsegumu izbūvē, kas balstītas uz nesošām keramzītbetona sienām un kolonnām. Mezglu risinājumus esam individuāli izstrādājuši būvniecības laikā, pārdomājot pēc iespējas elegantāko, funkcionālāko un energoefektīvāko risinājumu. Piemēram, terases stikla margu stiprinājumi kopā ar Trespa apdari un pārdomāti paslēptu lietus ūdens novadīšanas sistēmu.
Privātmāja ekspluatācijā ir nodota 2018.gadā un katrā ziņā ir pārdomātas arhitektūras paraugs, par kuru gandarījums ir gan pasūtītājam, gan arhitektam. Te ir atrasts kompromiss un balanss starp vēlmēm, iespējām, tehnoloģijām un estētiku.
